Lesson Units for Secundary ETI 2016
110
módulu II
By Teacher Carlos Soares
FIRST
MEETING = PRIMEIRO ENCONTRO = HASORU-MALU DARUK
UNIT
1 GREETINGS dialog
1.1
Greeting
One Another komprimentu (dehan tabe) ba
malu
Good morning bom dia dadeer
di’ak
/ kmanek
Good afternoon boa tarde loro
manas di’ak
Good evening boa noite lokraik
di’ak
Good night boa noite kalan
di’ak
UNIT 2 Introductions introdução introdusaun/
hahú.
2.1
The
Parts of Introduction A parte de
introdução parte hahú nian
2.1.1 Formal introduction
Thanks ( you) for the time has given to
me. Before Im going to introduce myself to all of you. Firstly i don’t forget
my respect to lecturer/teacher and all of
you.
Good morning/afternoon.
Now,
I would like to introduce myself to you.
My complete name is Carlos Soares
My
nick name is Soares.
I
am 26 years old.
I
was born of 15 on July in 1989.
I
have married.
( I am single )
I
am a teacher of language Tetun. ( I am student)
I
am an Sosiology licencature.
I have 1 brother and 3 sisters. I am the 3nd child
of their.
My mother is celestina Soares and my father
is hermenegildo Soares I just live with my family in Fatuhada, Comoro Dili.
I think that’s all thank you.
Bem obrigao/a pelo tempo que me deu. Antes de mais
nada (Primeira de todo) Eu não esqueco o meu respeito ao Professor e toda a gente.
Bom
dia/boa tarde.
Agora,
gostaria de me apresentar a minha identidade.
O meu nome complete é Carlos Soares
O nome estimado Acau apalido
é Soares.
Eu tenho 26 anos de idade.
Nasci no dia 15 de Julho em 1989.
Eu Sou Casado.
Eu Sou professor de Lingua Tetun.
Eu Sou a licenciatura da educação no
departemento Sosiologia
Eu Tenho 1 irmão e 3 irmãs. Sou Terceiro
de todos.
A minha mãe chama-se Celestina Soares e
o meu pai chama-se Hermenegildo soares.
Fico junto com a minha familia em Fatuhada,
Comoro Dili.
Acho só fica assim, muito obrigado/a.
Di’ak obrigadu/a ba biban/tempu ne’ebé fó ona mai ha’u. Uluk na-nai ha’u
la haluha ha’u –nia hamta’uk ba manorin no ba ita boot sira hotu.
Dadeer di’ak/Loro manas
Agora, ha’u
hakarak atu hato’o ha’u-nia an ba imi hotu.
Ha’u-nia naran tomak Carlos Soares.
Ha’u-nia naran estima Acau /Soares.
Ha’u iha tinan 26.
Ha’u moris ona iha loron 15 fulan Jullu tinan 1989.
Ha’u kaben-nain.
Ha’u manorin iha dalen Tetun.
Ha’u-nia estudu iha area lisensiatura edukasaun iha departementu Sosiologia.
Ha’u iha maun 1 no alin-feto na’in 3. Ha’u mak oan datolu husi maun
alin sira.
Ha’u-nia amá/Inan naran Celestina
Soares no Ha’u-nia apá Aman naran
Hermenegildo Soares.
Ha’u hela hamutuk ho ha’u nia família iha Fatuhada , Comoro Dili.
Ha’u hanonin mak ne’e de’it, obrigadu/a barak.
2.1.2
Introduce
one to another Introduz um ao outro
introdús (hatada ba dalauluk) ida ba ida seluk.
On the beach of
Cristo-Rei, Dili.
Iha Tasi-ibun
Kristu-Rei, Díli.
Na praia do Cristo-Rei, Díli.
Di pantai Kristu-Rei, Dili
Lúcia: Hi, Marcos.
Oi, Marcos.
Hai, Markus
Oi, Marcos.
Marcos: Lúcia, what a surprise! How are you?
Lúcia, surpreza!
Ita di’ak ka la’e?
Lúcia, que surpresa! Como vai?
Lúcia, alangkah mengagetkan! Apakabar?
Lúcia: I’m
fine. And how are you?
Ha’u di’ak. No Ita
di’ak ka la’e?
Eu estou bem. E você como vai?
Saya baik-baik saja. Dan bagaimana Anda?
Lúcia: Very well.
Lúcia, this is Luigi.
Di’ak loos. Lúcia,
ne’e Luigi.
Muito bem. Lúcia, este é o Luigi. Sangat baik. Lúcia, ini
(adalah) Luigi.
Lúcia: Nice
to meet you.
Furak hasoru ho
Ita.
Prazer em conhecê-lo.
Senang bertemu Anda.
Luigi: Nice
to meet
you.
Furak hasoru ho
Ita mós.
É um prazer conhecê-la.
Senang juga bertemu Anda.
Marcos: Luigi’s
here on vacation.
Luigi iha ne’e
pasa férias.
Luigi está aqui de ferias.
Luigi berlibur di sini.
Lúcia: So,
you’re a tourist! Where are you from?
Entaun, Ita
turista! Ita mai-husi ne’ebé?
Então você é tourista! De onde você é?
Jadi, Saudara turist! Saudara dari mana?
Luigi: I’m
from Italy.
Ha’u husi Itália.
`Eu sou de Itália. Saya dari Itali.
Lúcia: Oh,
you’re Italian! Are you from Rome?
Oh, Ita italianu!
Ita husi Roma?
Oh, você é italiano! Você é de Roma?
Oh, saudara orang itali! Saudara dari Roma?
Luigi: No,
I’m not from Rome. I’m from Milan.
La’e, ha’u la’ós
husi Roma. Ha’u husi Milaun.
Não, eu não sou de Roma, sou de
Milão.
Tidak, saya bukan dari Roma, saya dari Milan.
Lúcia: Wow! Do you like white sand?
Puxa! Ita gosta
Rai-henek-mutin?
Puxa! Você gosta do area branca?Wao! Apakah Anda suka pasir putih?
Luigi: white
sand
fantastic! There are
so many nice beaches here!
Rai-henek mutin
fantástiku! Iha tasi-ibun furak barak iha-ne’e!
O area Baraca é fantástico! Há tantas praias bonitos.
Pasir
putih fantastik! Ada
banyak pantai yang indah di sini!
UNIT 3 The Alphabet
3.1
The
English Alphabet O alfabeto
Português Alfabetu
Tetun
3.1.1
The
Capital Letters
The English alphabet has 26
letters, those are:
A (ei), B (bi), C (si), D(di), E(i),
F(ef), G(ji), H(eits), I(ai), J(jei), K (kei) L(el), M(em), N(en), O(ou),
P(pi), Q(kiu), R(ar), S(es), T(ti), U(íu), V(vi), W (wai) X(iks), Y (dabliu) Z(zed).
O alfabeto português tem 23
letras, são:
As
letras maiúscula
A (á), B
(bé), C (sé), D(dé), E(é), F(efe), G(gê), H(agá), I(í), J(jota), L(éle),
M(éme), N(éne), O(ó), P(pé), Q(ké), R(erre), S(ése), T(tê), U(u), V(vê),
X(xis), Z(zê).
As três letras que não existem no
alfabeto português, seguintes:
K(kapa), W(dabllu), Y(ípsilon).
Alfabetu tetun iha
letra 26:
Letra
boot/maiúskula
A(á),
B(bé), D(dé), E(é), F(ef), G(gé), H(há), I(í), J(jé), K(ka), L(él), LL(elle)
M(ém), N(én), Ñ(eñe), O(ó), P(pé), R(er), RR(erre), S(és), T(té), U(u), V(vé), W
(vé kaduak), X(xis), Z(zé) ’(kapantatolana) (ha’u, na’i, de’t, na’in).
Letra sira
la uza iha alfabetu tetun mak hanesan tuirmai ne’e: C, Q, W, Y, maibé bele uza
hodi hakerek liafuan estrajeiru ka kodigu internasinál. hanesan Carla, Joaquim,
Wati, Darwin, Yvonne Yamaha, nst.
3.1.2
Small
Letters
a (ei), b (bi), c (si), d(di), e(i),
f(ef), g(ji), h(eits), i(ai), j(jei), k(kei), l(el), m(em), n(en), o(ou),
p(pi), q(kiu), r(ar), s(es), t(ti), u(íu), v(vi), w(dabllu), x(iks), y(uai),
z(zed)
As
letras minúsculas
a b c d e f g h i j l m
n o p q r s t u v x z
Letra
Ki’ik / Minúskula
a b d e f g h i j k l ll
m n ñ o p r rr s t u v w x z ’
3.1.3
Vowels Vogais Vogál sira / Letra moris sira
The
English alphabet has 5 vowels. They are:
O alphabeto Português tem 5 vogais, são:
Alfabetu iha vogál 5 (lima) :
A E I O U
3.1.4
Consonant Consoante Letra mate/Konsoante
The
English alphabet has 21 consonants. They are:
B C D F G H J K L M N P Q R S T V W X Y
Z
O alfabeto
Português tem 18 consoantes, são:
B C D F G H
J L M N P Q R S T V X Z
Alfabetu
tetun iha letra mate/konsoante 17:
B D F G H J
K L M N P R S T V X Z
Kategoria gramatikál
UNIT
4 Pronome sira Pronouns Pronomes
Pronome
liafuan ne’ebé refere ba substantivu komún ka substantivu própriu. Iha pronome
típu oi-oin.
Pronoun
is a word that takes the place of a common noun or a proper noun. There are
different kinds of pronouns.
Pronome
é a palavra que refere do substantivo comum ou substantivo próprio. Há
diferente típos de pronomes.
4.1.
pronome
emak sira Personal Pronouns Pronomes pessoais
Pronome
emak sira katak liafuan sira ne’ebé baibain uza ba naran.
Personal pronouns are the words that often use
of the names.
Pronomes são palavras que se usam em vez de
nomes.
4.1.1.
Personal
pronouns as subject Pronomes pessoais do sujeito Pronome emak Sujeitu
English
|
Português
|
Teteun
|
|||
Singular
|
singular
|
kahidak
|
|||
Person
|
Pessoa
|
emak
|
|||
1st
|
I (ai)
|
1a
|
eu
|
da-1
|
ha’u
|
2nd
|
you (íu)
|
2a
|
tu (familiar)
Você
|
da-2
|
ó (familiar),
Ita/Ita-Boot
|
3rd
|
he (hi)
|
3a
|
ele
|
da-3
|
nia (mane)
|
she (syi)
|
ela
|
nia (feto)
|
|||
it (it)
|
ele, ela
|
nia / ne’e
|
|||
Plural
|
plural
|
Kabasuk
|
|||
Person
|
Pessoa
|
Emak
|
|||
1st
|
we (ui)
|
1a
|
nós
|
da-1
|
ami, ita
|
2nd
|
you (íu)
|
2a
|
vós/vocês
|
da-2
|
Imi
|
3rd
|
they (dei)
|
3a
|
eles, elas
|
da-3
|
Sira
|
N.B.:
|
1. I sempre hakerek ho letra boot maske I
iha fraze niz klaran
2. it ita uza ba sasán no animál de’it
|
Example: Exemplo: Banati:
1. My name is David. I am a
student.
2. This is my father. He is
a teacher.
3.
She is a biology teacher.
4.
They are peter and Sharon.
5. We have a car
Meu nome é David. Eu sou
estudante.
Este é o meu pai. Ele é
professor.
Ela é professora de biologia.
Eles são Peter, Sharon e duas irmãs.
Nós temos um carro.
Ha’u-nia naran David. Ha’u mak kanorin
Ne’e ha’u-nia apá. Nia
mak manorin.
Nia mak profesora biolojia.
Sira mak Peter, Sharon no alin-feto ruan
Ami/ita iha kareta ida.
Sunday, ……….. March 2016
Name
:
…………………………………………………………………………………….
Department :
……………………………………………………………………………………
Semester : ……………………………
Assignment
: Homework /TPC / Sun (Serbisu uma
nian)
1: Do 10 sentences of
personal pronoun as subject in English, Portuguese and Tetum.
1: Faça 10 frases de
pronome pessoal do sujeito em Inglês, Português e Tetum.
1: Halo fraze 10
kona-ba pronome emak sujeitu iha Inglés, Portugés no Tetun.
E1. __________________________________________________________________________________________
P1. __________________________________________________________________________________________
T1. __________________________________________________________________________________________
E2. __________________________________________________________________________________________
P2. __________________________________________________________________________________________
T2. __________________________________________________________________________________________
E3. __________________________________________________________________________________________
P3. __________________________________________________________________________________________
T3. __________________________________________________________________________________________
E4. __________________________________________________________________________________________
P4. __________________________________________________________________________________________
T4. __________________________________________________________________________________________
E5. __________________________________________________________________________________________
P5. __________________________________________________________________________________________
T5. __________________________________________________________________________________________
SECOND MEETING = SEGUNDO ENCONTRO =
HASORU-MALU DARUAK
5.1.1.
Personal
pronoun as object Pronomes
pesoais como objeto Pronome
emak objetu
English
|
Português
|
Teteun
|
|||
Singular
|
singular
|
Kahidak
|
|||
Person
|
Pessoa
|
Emak
|
|||
1st
|
I -
me (mi)
|
1a
|
eu - me, mi, -migo
|
da-1
|
ha’u
|
2nd
|
you
- you (íu)
|
2a
|
tu – te, ti, -tigo
você
– o, a, lhe, se
|
da-2
|
ó
(familiar) Ita/Ita-Boot
|
3rd
|
he - him (him)
|
3a
|
ele
- ele
|
da-3
|
nia
(mane)
|
She - her (her)
|
ela
- ela
|
nia
(feto)
|
|||
It - it (it)
|
ele,
ela - ele, ela
|
nia
/ ne’e
|
|||
Plural
|
plural
|
Kabasuk
|
|||
Person
|
Pessoa
|
Emak
|
|||
1st
|
we
- us (as)
|
1a
|
nós
- nos, -nosco
|
da-1
|
ami,
ita
|
2nd
|
you
- you (íu)
|
2a
|
vós - vos, -vosco
|
||
vocês - os, as, lhes, se
|
da-2
|
Imi
|
|||
3rd
|
they - them (dem)
|
3a
|
eles,
elas - eles, elas
|
da-3
|
Sira
|
Example:
This chair is for me.
You go with me.
I love you.
I go with you.
I give you some books.
Exemplo:
Esta
cadeira é para mi.
Vai
comigo.
Eu
te amo./Eu amo te.
Vou
contigo.
Eu
dou te alguns livros.
Banati:
kadeira ida-ne’e ba ha’u
Ita boot bá ho ha’u.
Ha’u hadomi ó.
Ha’u bá ho ó.
Ha’u fó ó livru balu.
5.1.2.
Personal
pronoun as adjective Pronome
emak Adjetivu
English
|
Português
|
Teteun
|
|||
Singular
|
Singular/plural
|
Kahidak
|
|||
Person
|
Pessoa
|
Emak
|
|||
1st
|
I -
my (mai)
|
1a
|
eu – meu/s, minha/s
|
da-1
|
ha’u-nia
|
2nd
|
you - your (íue)
|
2a
|
tu – teu/s, tua/s
você –
|
da-2
|
ó-nia Ita-nia/Ita-Boot-nia
|
3rd
|
he - his (hiz)
|
3a
|
ele – seu/s, sua/s
|
da-3
|
ninia/ …. nia (mane)
|
She - her (her)
|
ela – seu/s, sua/s
|
ninia/ …. nia (feto)
|
|||
It - its (its)
|
ele/ela –
seu/s, sua/s
|
ninia/ …. Nia
|
|||
Plural
|
Plural
|
Kabasuk
|
|||
Person
|
Pessoa
|
Emak
|
|||
1st
|
we - our (aue)
|
1a
|
nós – nosso/s, nossa/s
|
da-1
|
ami-nia, ita-nia
|
2nd
|
you - your (íue)
|
2a
|
vós – vosso/s, vossa/s
|
||
vocês -
|
da-2
|
imi-nia
|
|||
3rd
|
they - their (deir)
|
3a
|
eles,
elas - eles,
|
da-3
|
sira-nia
|
N.B.:
|
I give you some book,
but it’s verry bed.
S. O, komplimen. Adjetive
Ha’u
fó ó livru balun, maibé nia-ne’e ladun di’ak.
Example: My
book. My books.
My bag.
My bags.
His
father.
(Antonio’s
father)
Her
husband.
Exemplo
O meu livro.
Os meus livros.
A minha pasta. As minhas
pastas.
O pai
dele. (o pai do António)
O seu marido.
banati
Ha’u-nia
livru.
Ha’u-nia livru sira.
Ha’u-nia pasta.
Ha’u-nia pasta sira.
Ninia apá
(António
nia apá) Ninia la’en.
5.1.3.
Possessive
pronoun as pronoun Pronome
emak poses ivu
English
|
Português
|
Teteun
|
|||
Singular
|
Singular/plural
|
Kahidak
|
|||
Person
|
Pessoa
|
Emak
|
|||
1st
|
I - mine (main)
|
1a
|
eu – … meu/s, …
minha/s
|
da-1
|
… ha’u-nian
|
2nd
|
you - yours (íues)
|
2a
|
tu – … teu/s, tua/s
você – seu /s,
sua/as
|
da-2
|
…. ó-nian
… Ita-nian/…
Ita-Boot-nian
|
3rd
|
he - his (hiz)
|
3a
|
ele – … seu/s, … sua/s, … dele/s, …
|
da-3
|
… ninian/ …. nian (mane)
|
She - hers (her)
|
ela – … seu/s, … sua/s, … dele/s, … dela/s …
|
… ninian/ …. nian (feto)
|
|||
It - its (its)
|
ele/ela – … seu/s,
… sua/s, … dela/s …
|
… ninian/ …. Nian
|
|||
Plural
|
Plural
|
Kabasuk
|
|||
Person
|
Pessoa
|
Emak
|
|||
1st
|
we - ours (aue)
|
1a
|
nós – … nosso/s,
… nossa/s
|
da-1
|
… ami-nian, … ita-nian
|
2nd
|
you - yours (íue)
|
2a
|
vós – … vosso/s,
… vossa/s
|
||
vocês -
|
da-2
|
… imi-nian
|
|||
3rd
|
they - theirs (deir)
|
3a
|
eles, elas –
dele/s, dela/s , … seu/s, … sua/s
|
da-3
|
… sira-nian
|
S. O, komplimen. Adjetive Possessive
Ha’u fó ó livru balun,
maibé nia-ne’e ladun di’ak no agora nia-ne’e ó nian.
I have one love for my
frend because his is mine.
S.
kompl. Adj. Obj.
Posesivu.
Example:
The book is mine.
The books are mine.
The bag is mine.
The bags are mine. His father.
(Antonio’s father)
Exemplo o
livro meu. os livros meus. a
pasta minha. as pastas minhas.
O pai dele.
(o pai
do António)
Banati
Livru ha’u-nian.
Livru sira
ha’u-nian.
Pasta sira
ha’u-nian.
Pasta sira
ha’u-nian.
ninia Apá.
(António
nia apá)
VERBU: ASPETU
TEMPU NIAN
Verbu aspetu tempu nian iha dalen Tetun ho forma
esplísita (ne’ebé klaru,momoos) hamrik ketak nu’udar markadór verbál. Katak, la
prega rabat ba verbu ne’ebé antesde ninia pozisaun iha formasaun orasaun.
Markadór verbál Tetun nia sei klasifika ba kategoria tolu, atu hatene: markadór
Tempu liu tiha ba nian, (pasadu) markdór Tempu daudaun nian (prezente) no markadór Tempu oin nian (futuru).
1.
Markadór
Tempu liubá nian (pasadu),
hamarka mamosuk verbál (kona-ba verbu
nian/ ne’ebé hato’o liuhusi ko’alia la’ós ho hakarak ) ruma ne’ebé iha
tempu liubá ninian ho nia markadór sira; tiha
no ona.
2.
Markodór tempu daudaun
nian
(prezente), ho sentidu hamarka kona-ba buat ruma
mak mosu iha tempu daudaun ne’e nian ho markadór sira: daudaun, foin, hela no Sei. No
3.
Markodór tempu oin mai
hodi dezigna ba asaun ruma atu akontese iha tempu mai ninian ho markadór sira: Atu no Ba.
Kategoria sira-ne’e ita sei haree ninia katuir tempu
ninian iha kuadru kraik ne’e.
Kategoria
markadór
Tempu liubá
nian
|
Pozisaun
|
Funsaun
|
Ona
|
Depoizde verbu
|
Insentiva:
hatudu prosesu ruma bele hahu iha situasaun. Ruma, Selo ona, bá ona, liu ona, mak ne’e ona.
|
Tiha
|
Depoizde verbu
|
Perfetiva:
hatudu ba prosesu verbál ruma be kompletu ona.
Sai tiha,
soe tiha, sunu tiha, hakohak tiha.
|
Tempu
daudaun nian
|
||
Daudaun
|
Depoizde verbu
|
Gresiva:
hatudu
ba prosesu verbál la’o daudaun.
Labarik sira haksoit dadaun iha kama leten.
|
Hela
|
Depoizde verbu
|
Estativa:
hatudu
ba prosesu verbál la’o hela ka to’o ona iha estudu repouzu.
Ha’u hein hela
iha ha’u-nia kuartu. Maria moras hela.
|
Foin
|
Molok verbu
|
Resentiva:
hatudu
ba prosesu verbál nia lalaok hotu ona
Ha’u foin
han sá. Nia foin pasa ho predikadu
di’ak.
|
Sei
|
Molok verbu
|
Prospetiva:
hatudu
ba prosesu verbál nia lalaok seidauk to’o rohan.
Nia sei han
hela. Sira sei halimar hela. Sei
ku’u hela daudaun. Sei fuma dadaun
ne’ebá.
|
Tempu
mai nian
|
||
Atu
|
Molok verbu
|
Iminentiva:
hatudu
ba prosesu verbál imenente ka ho intensaun atu lori prosesu verbál ba oin.
Sira atu
foti prosesu ne’e hodi hasoru ita. Polísia nasionál atu besik mai iha Timór lorosa’e.
|
Ba
|
Molok verbu
|
Aprosimativa:
hatudu
ba prosesu verbál be hakbesik fisikamente ka temporalmente prosesu verbál
ne’e rasik.
Lori lalais bá karta ne’e ba nia. Saida mak akntese ba,
ita oferese an de’it.
|
Ezemplu:
formasaun fraze ho tempu verbál sira ida-idak nian
nu’udar ezemplu ba kanorin sira hodi mutiva sira ho kriatividade atu halo
ezemplu seluk ho forma hanesan.
4.
Ona = Apa toba ona.
5.
Tiha = Hatún tiha naha ne’e! Augusta
haris tiha ona.
6.
Daudaun = Aula la’o daudaun iha sala númeru 4.
7.
Foin = Sira foin bá.
8.
Hela = Maria hein hela antonio iha
hali hun.
9.
Sei = Sei iha buat barak mak ita
atu halo.
10.
Atu = Udan atu tau
11.
Ba = Nia ba hatán aban-dader.
Forma fraze rasik uza
aspeitu tempu tuir mai! Kada liafuan fraze lima (5)!
Ona
Tiha
daudaun
foin
hela
sei
atu
ba
Rekursu Estelístiku (estudu ka hanorin kona-ba literáriu katak oinsá atu
hakerek ho estilu ne’ebé furak no elegante).
Iha Rekursu
estelístiku nia laran, ita sei esplora kona-ba liafuan ajektivu sira iha tetun
ho nia subkategoria ajektivu dirivadu. Ajektivu derivadu ne’e forma husi naran
no verbu mediante ba akréximu ka tau tan sufiksu ida atu nune’e bele sai
restritu liu iha respeitu ba nia funsionamentu tuir regra gramátika nian. Iha
liasaun ida-ne’e mai ita aprende kona-ba: Adjektivasau,
komparasaun no repetisaun.
1.
Ajektivasaun
Adjetivu
kategoria liafuan be refere ba situasaun no kondisaun kona-ba sasán ka ema ruma
nia karakteristika:
Kondisaun
: di’ak, aat, krekas, natoon, pésimu, ótimu, nobre, atan, riku, kiák, Nst Situasaun : manas, malirin, boot, k’ík,
bokur, krekas aas, badak, Nst.
Dalen
tetun iha ajetivu hadadan (derivadu) katak ajektivu sira ne’ebé hadadan husi
baze klase substantivu. Ajetivu hadadan nu’udar rikusoin bo’ot ida iha dalen
Tetun. Ajetivu hadadan barak liu hetan forma ho sufuksu -k no mós balu mosu ho sirkunfiksu k-k. Aleide dalen Tetun mós iha kategoria ajetivu orijinál mak
hanesan “manas, malirin, boot, ki’ik, aas,
badak” nst.
Iha
dalen Tetun promove mekanizmu forma ajetivu lubun foun hodi troka ka kompleta
liafaun emprestimu sira iha ita-nia dalen. Iha kuadru tuir mai ami haleat
neolijizmu balu ne’ebé hadada husi hun substativu, hanesan naktuir iha kraik
ne’e:
Substantivu
|
Adjetivu
foun
|
Luzizmu
|
Tasi
|
Tasik
|
Mariñu
(tasi nia )
|
Laleha-(n)
|
Lalehak
|
Selestiál(lalehan
nian)
|
Loro
|
Lorok
|
Solár
(loro/loron nian)
|
Fula-(n)
|
Fulak
|
Lunár;
mensál (fulan nain)
|
Fitu-(n)
|
Fituk
|
Estrelár,
astrál (fitun nian)
|
Kala-(n)
|
Kalak
|
Noturnu
(kalan nian)
|
Tina-(n)
|
Tinak
|
Anuál
(tinan nian)
|
Uda-(n)
|
Udak
|
Pluviál
(udan nian)
|
Ahi
|
Ahik
|
Igneu
(ahi nain)
|
Ema
|
Emak
|
Umanu
(ema nian)
|
Oa-(n)
|
Oak
|
Filiál
(oan nia)
|
Mau-(n)-ali-(n)
|
Mauk-alik
|
Fraternu
(maun-alin nian)
|
Liurai
|
Liuraik
|
Reál
(liurai nian)
|
Dato
|
Datok
|
Nobre
(aristrokrátiku (dato nian)
|
Nara-(n)
|
Narak
|
Nomiál
(tuir naran)
|
Balada
|
Baladak
|
Animál
(balada nian)
|
Busa
|
Busak
|
Felinu
(busa nian)
|
Kuda
|
Kudak
|
Ekuinu
(kuda nian)
|
Bibi
|
Bibik
|
Kaprinu
(bibi nian)
|
Isi-(n)
|
Isik
|
Korporál
(isin nian)
|
Oi-(n)
|
Oik
|
Fasiál
( oin nian)
|
Ibu-(n)
|
Ibuk
|
Orál
(ibun nian)
|
Substantivu
|
Adjetivu
foun
|
luzizmu
|
Neha-(n)
|
Nehak
|
Dentál,
dentáriu (nehan nian)
|
Tilu-(n)
|
Tiluk
|
Aurál
(tilun nian)
|
Inu-(n)
|
Inuk
|
Nazál
(inus nian)
|
Lima-(n)
|
Limak
|
Manuál
(liman nian)
|
Lia-(n)
|
Liak
|
Vókal
(lian nian)
|
Dale-(n)
|
Dalek
|
Linguístiku
( dalen nian)
|
Neo-(N)
|
Neok
|
Mentál
(neon nian)
|
Dame
|
Damek
|
Pasífiku
(dame nian)
|
Funu
|
Funuk
|
Bé
liku (funu nian)
|
Uma
|
Umak
|
Doméstiku
(uma nian)
|
Fati-(n)
|
Fatik
|
Lokál
(fatin nian)
|
Siri-(n)
|
Sirak
|
Laterál
(sorin nian)
|
Lara-(n)
|
Larak
|
Internu
, interiór ( laran nian)
|
Klara-(n)
|
Klarak
|
Médiu,
sentrál, (klaran nian)
|
Le’u-(n)
|
Le’uk
|
Sirkulár
(leun nian)
|
Mai ita uza
liafuan adjetivu foun sira ne’ebé mai husi hun substativu (iha kluna klaran)
hodi forma fraze. Ho nune’e bele hariku ita-nia kapasidade atu komprende ho
kle’an utilizasaun kategoria adjetivu iha
vida moris lorloron.
Ezemplu:
1.
Jose mai husi uma kain
liuraik.
2.
Jose sira halo
manifestasaun damek iha sidade Dili.
3.
Livru limak ba manorin
sira seidauk to’o.
4.
Timoroan sira-nia narak
hanesan ema portugés.
5.
Ministru edukasaun nia
le’uk ba Diretór eskola sira katak aban loron feriadu.
2.
Komparasaun
Iha dalen Tetun mós konsedera
utilizasaun ba unidade ajetivu hodi introdús iha interasaun loroloron tuir
regra gramatikál. Iha parte komparasaun nian sei uza liafuan adjetivu kompleta
ho advérbiu sira hanesan: “liu, Tebes,
tebetebes, hanesan, hanesan deit” hodi
bele esplika aspetu komparasaun entre sasán ka ema na’in-rua no mós afirma
liután komplementu ruma iha informasaun fraze
nian hodi hamosu sentidu ne’ebé bele komprende husi makronan. Ho nune’e
ita bele konprende aspetu komparasaun adjetivu nian.
Ezemplu:
José aas liu
duké Maria.
João krekas liu
júli.
Maria nia roupa furak tebetebes.
Mário nia ko’alia kapás tebes.
Povu área remota nia moris hanesan ba territóriu tomak.
António ho maria bokur hanesan de’it.
Repetisaun
Iha parte
ida-ne’e ko’alia nafatin liafuan adjetivu ho dadan halo repetisaun totál no sorin bal’uk de’it.
Iha Tetun antigu mosu esperasaun sira ne’ebé hadalas liafuan adjetivu ba dala
rua. Iha nia evolusaun rasik ba ohin loron modifika tiha sai repetisaun sorin
baluk.
Iha liafuan
adjetivu ho repetisaun totál ka tomak iha dalen hanesan tuirmai ne’e:
Boot-boot, ki’ik-ki’ik, naruk-naruk,badak-badak,
krekas-krekas bokur-bokur, nst
Aleinde
reprtisaun totál iha mós repetisaun sorin baluk mak hanesan tuirmai ne’e:
Boboot, kiki’ik, a-aas, badbadak, bokbokur, nst
Metan –metan, mutin-mutin, barak-barak, foun-foun,
lais-lais, bain-bain, loos-loos, furak-furak, tebes-tebes, di’ak-di’ak.
Adverbál Sira
Adverbál nu’udar
adverbiu simples-liafuan ida de-it, ka lokusaun adverbál sira, modifika ba
verbu, adjetivu no orasaun sira-nia sentidu. Sira fo informasaun oioin kona-ba:
a.
Fatin:
iha ne’ebé loos
b.
Tempu:
bainhira loos
c.
Nu’u
ka maneira: oinsá loos
d.
Sasukat
ka medida: hira loos
e.
Afirmasaun
no negasaun: loos ka la loos
f.
Laran-rua
ka dúvida: loos ka lae
g.
Buka-
hatene ka interrogasaun: nune’e ka?
h.
Maka’as
hira ka intensidade: tebetebes ka ladún.
1.
Adverbál Fatik uza liafuan sira hanesan tuir mai ne’e:
Ø Iha-ne’ebé, iha-ne’e,
hosi ne’e, hosi uma, mai uma, nst.
Ezemplu:
1. Sira
han hela iha-ne’ebá.
2. Ami
liu husi ne’e.
3. Sira
mai husi uma.
4. Ami
hetan nia la’o husi uma.
2.
Adverbál tempu nian uza
liafuan sira hanesan tuirmai:
Ø Baihira, kuandu
horikba,hira, daudaun,semana uluk, tuku hitu nst.
Ezemplu:
1. Baihira mak
imi ba estranjeiru.
2. Kuandu
imi mai ami sai tiha ona.
3. Uma
ida imi horikba ne’e señor josé nian
4. Sira
mai daudaun ne’ebá.
5. Semana uluk
ami bá vizita sira
6. Aban dader
tuku hitu ami liuhusi uma.
3.
Adverbál nu’un ka modun
uza liafuan sira hanesan tuirmai:
Ø Naran, oinsa, halonu’usa,
naranaran, saugati, kasian, mukitn snt.
Ezemplu:
1. Ema
sira-ne’e maka’as tebetebes.
2. Imi
estuda saugati de’it.
3. Ita
tenki tulun ema kasian sira.
4. Sira
ne’ebá mesak ema laran mukit.
5. Ita-boot
sira halo naranaran de’it.
6. Oinsá
imi-nia hanoin kona-ba manifestasaun ne’ebá.
7. Halonu’usá
imi sai husi ne’ebá.
4.
Adverbál konfigurasaun
uza liafuan sira hanesan tuirmai:
Ø Ida-ida, lemo-lemo,
laran-bali’ur nst.
Ezemplu:
1. Imi
ida-ida sei lori hahán ba loron ida
nian.
2. Sira
la’ó lemo-lemo iha ai-laran tuan
ne’e.
3. Baihira
ami lakon dalan hafila roupa laran-baliur.
4. Nia
mesak mak mai.
5. Adverbál
sasukat uza liafuan sira hanesan tuirmai:
Ø Mós, hotu, liután, barak, basuk,
baibain, kurakuran, kuaze nst.
Ezemplu:
1. Nia mós hetan ami iha loro-kraik ne’ebá.
2. Ami hotu hakarak nia atu sai lideransa ba
instiuisaun ne’e.
3. Sira barak ne’e mesak estudante sekundáriu
nian.
4. Bainhira
ami liu husi odamatan oin.
5. Kurakuran nia mak nu’udar
maraek.
6. Adverbál
afirmasaaun no definisaun uza liafuan sira hanesan tuirmai:
Ø Sin, loos, nune’e, afinál, liu-liu,
satán nst.
Ezemplu:
1.
Loos
duni,
sira ne’ebá mak nu’udar estudante sekundáriu.
2.
Afinál imi mak
halo buat sira-ne’e.
3.
Sira be mai la hatene ona, satán imi sira be la mai.
4.
Sin, ida
duni mak loos.
5.
Nune’e
duni
mak sira la mai.
7. Adverbál
negasaun no limitasaun uza liafuan sira hanesan tuirmai:
Ø Lae, la’ós, nein, ladún, nunka, só mesak,
nst.
Ezemplu:
1. Ida-ne’e
mak ita-boot nia livru lae. La’ós
ida-ne’e.
2. Ita-boot
nia maun mak ida-ne’e la’os, maibe
ida ne’ebá.
3. Ami
lad’un konkorda ho hanoin ida ne’e.
4. Sira nunka halo buat sira-ne’e mai ami.
5. Só nune’e mak ita
bele manán konfiansa.
6. imi bele
halo mesak.
8. Adverbál
dúvida ka laran-rua nian uza liafuan sira hanesan tuirmai:
Ø
Karik,
kala, se, bele, to’ok, maizumenus, selae, parese, dalaruma nst.
Ezemplu:
1.
Karik iha
tempu ita-boot bele mai vizita ami.
2.
Kala nune’e
mak sira la mai haree ami.
3.
Se ita
hakarak ha’u bele fó hatene.
4.
Bele fó
ajuda ba sira, bainhira presiza.
5.
Husu to’ok ba nia karik iha.
6.
Buat ne’ebé mak ha’u bele ajuda maizumenus mak ne’e.
7.
Sorti di’ak ha’u hetan ita-boot, selae amu la hatene.
8.
Tuir ha’u-nia haree, parese niak mak halo violasaun.
9.
Ami-nia estudante dalaruma halo sala oioin.
10. Podia ha’u mak ba,
bele hasoru nia.
9.
Adverbál interrogasaun uza liafuan sira
hanesan tuirmai:
Ø
Oinsá,
bainhira, kala, lae, tansá, oinsá, dala hira nst.
Ezemplu:
1.
Oinsá ita-boot
hatene katak nia mak estraga?
2.
Bainhira mak ita
hasoru malu fali?
3.
Kala nune’e
mak nia la tama eskola?
4.
Lae na’i
atan ha’u la iha fatin iha tempu ne’ebá?
5.
Tansá mak imi
ida ne’e?
10.
Adverbiál intensidade uza liafuan sira
hanesan tuirmai:
Ø
Loos ,
tebes, tebetebes, duni, kedas, halimar, mezmu, para, natoon, komplementu,
totalmente, para liu nst.
Ezemplu:
1.
Loos, ida-ne’e
mak nia alin.
2.
Se imi mai tebes, entaun ami hein.
3.
Ó duni
mak halo ida-ne’e ba sira.
4.
Sira destroe totalmente uma ne’ebá.
5.
Ita lori sasán natoon de’it ba semana ida.
6.
Para atu
koñese arlele bele kaer fuan maran.
7.
Mézmuke nune’e
ita labele sees husi nia.
8.
Para nia
mai, ita tenke kria kondisaun.
9.
Sira bele ona liu ba sorin.
BALUK 4.
2.1
Sistimátiku hakerek konpozisaun
Mai ita aprende hakerek testu uza
liafuan hahusuk hirak iha dalen Tetun. Sistema hakerek uza liafuan interogativu
sira-ne’e hanaran ho aprosimasaun sistimátiku. Sistema hakerek uza liafuan
hahusuk sira-ne’e sei fasilita estudante atu hatuur sira-nia ideia iha
parágrafu ida-idak nia laran sai sistemátiku, efikás no efisiente. Nune’e mós
fasilita estudante sira atu hakerek testu ruma ultrapasa hosi parágrafu ne’e.
Tamba liafuan hahusuk ida sei aborda nu’udar parágrafu ida. Liafuan hahusuk
sira-ne’e mak hanesan tuir mai ne’e:
1.
Saida?
Lifuan
‘’Saida’’ nu’udar hahusuk ida ba hakerek-na’in atu hahú fó definisaun ba
liafuan ka tema sentrál ne’ebé hili no hakotu tiha ona.
Ezemlpu
: ‘’Eskola’’ nudar tema sentrál.
Ezemplu
parágrafu da-1
‘’ Eskola nu’udar intituisaun formál ne’ebé
harii husi Governu ka instituisaun naun-Govermentál hanesan Igreja no sosiedade
sivil. Eskola atu akolla no eduka labarik sira sai ema matenek. Husi parte
seluk, eskola nu’udar instituisaun ne’ebé asume papél fundamentál atu halokon
beik no hadi’a ema nia moris iha loron aban-bainrua nian’’.
2.
Tambasá?
Liafuan
‘’tambasá’’ nu’udar hahusuk ba hakerak-na’in atu fó razaun ka justifikasaun ba
tama ne’ebé hakarak atu aborda. Ho tema hanesan iha leten ita bele hamosu parágrafu
daruak.
Manorin fó-hanoin ba
kanorin sira atu elabora parágrafu da-2 nu’udar lia-hatán ba liafuan hahusuk
‘’tambasá’’
_______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
3.
Sé?
Laifuan
“Sé’’ nu’udar kestaun ida ba hakerek-na’in atu difini nu’udar autór ka sujeitu
ba atividade ka mamosuk ruma. Bazeiba ba tema sentrál iha leten ita mós bele
define parágrafu ida seluk hodi hatán hahusuk da-3 (sé) ne’e.
‘’Nu’udar sujeitu ka
pilál importante ba prosesu dezemvolvementu eskola nian mak hanesan: profesór,
alunu, sosiedade sivíl inkluindu Igreja no Governu. Pilár lubun ne’e mak
nu’udar interese ne’ebé aas tebetebes iha ligasaun direta ba ita ema nia moris
ba vida futuru. Hasai ema husi nakukun ba naroman no hatene hili alternativu ba
moris di’ak iha loron aban-bainrua nian’’.
4.
Iha-ne’ebé?
Pronome
interrogativu ‘’iha ne’ebé’’ uza hodi defini fatin ka lokál hodi realiza
atividade ensinu aprendizajen. Ho nune’e ita bele define parágrafu tuir mai ne’ebe
nu’udar lia-hatán ba hahusuk da-4.
Mai ita hakerek
parágrafu foun hodi hatán ba pronome mahusuk iha ne’ebé:
_______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
5.
Bainhira?
Liafuan
“Bainhira” nu’udar pronome interrogativu ne’ebé utiliza hodi define tempu ba
realizasaun atividade nian husi instituisaun esmagadora. Karik nune’e mai ita
define parágrafu da-5 nu’udar lia-hatán ba liafuan hahusuk “bainhira”.
Ezemplu
parágrafu da-5
“tinan hanorin ne’ebé
hakotu tiha ona iha kalendáriu nasionál husi Ministériu Edukasaun hafae ba
trimestre tolu. Trimestre ida-idak ho tempu fulan tolu ne’ebé hahú husi
fulan-janeiru ba to’o iha fulan- Dezembru’’.
6.
Oinsá?
Pronome
interrogativu “oinsa” utiliza hodi esplika prosesu tomak nia realizasaun.
Realizasaun atividade eskola nian ne’e imlika ba prosesu ensinu aprendizajen
nu’udar lia-hatán husi esforsu an pilár sira tomak ne’ebé iha devér morál no
responsabilidade tomak ba prosesu ne’e. Ho razaun hirak-ne’e, fó hikas hanoin
ba ita atu define konteúdu parágrafu da-6.
Profesór tulun alunu sira elabora parágrafu da-6
________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
I.
Hakerek
testu ida ho parágarfu neen ho tema “Saúde” tuir sistemátika hakerek nian!
1. Saida?
2. tanbasá?
3. Sé?
4. iha-ne’ebé?
5. Baihira?
6. Oinsá?
E.
Mai
ita aprende Gramátika
A. Fraze simples no kadoek
Fraze nu’udar
liafuan ida ka lubun ida ne’ebé tutan ho sekuénsia lójika hale’u hanoin ida,
lifuan sira ne’e asume funsaun ida-idak hodi fó-hatene kona-ba buat ruma, hahú
ho letra boot no remata ho pontuasaun.
Fraze iha oioin,
maibé iha parte ida-ne’e ami koko fó-hanoin ba alunu sira, oinsá atu bele
koñese no distinge fraze simples no fraze kadoek. Atu bele koñese ho di’ak haree husi estrutura fraze
nian. Asuntu dia-ne’e importante tebtebes atu ita kuda metin iha alunu sira-nia
neon nu’udar aspetu fundamentál hodi estuda siénsia linguístika.
Fraze
mós bele sai naruk no liafuan rua, tolu ka barakliu. Iha kazu ida-ne’e ita bele
hetan:
a.
Fraze
simples
Katak
fraze sira ne’ebé iha de’it orasaun ida. Fraze simples mak hanesan tuirmai
ne’e:
1.
Jose estuda matemátika.
2.
Luisa te’inniha dapur.
3.
Ami han iha uma.
4.
Nia hamoSiraos rai sala
hanorin nian.
5.
Sira Toba iha otél
b.
Fraze
kadoek
Katak
fraze sira ne’ebé nia orasaun liu husi ida ka rua no hatutan ho advérbiu
ligasaun hanesan: no, ka, maibé, se,
nst.
Atu
bele komprende di’ak liutá mai ita haree ezemplu sira tuir mai ne’e:
1.
Maria gosta lee no aprende
matemátika.
2.
António lee livru istória maibé
hakerek kompozisaun
3.
Nia falta eskola maibé nai matéria
kompletu.
4.
Imi gosta paun ka hudi sona
5.
se imi bá, ha’u mós bele tuir.
I.
Froma
fraze simples sanulu tuir ita-boot nia hatene.
_______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
Forma fraze kadoek
sanulu-resin-rua ho advérbiu ligasaun (no, ka, se no maibé) kada advérbiu fraze
tolu.
_______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
Abilidade hakerek karta rekomendasaun
Ezemplu karta
rekomendasaun
Federasaun
futeból Timor-Leste
Asosiasaun
futeból klube matebian
Númeru :................./AFKM/VII/2016
Hosi : asisuasaun futeból klube ETI
Fumentu
Hato’o ba :
prezidente federasaun futebót Timor-Leste
Asuntu :
rekomendasaun
Exelénsia,
Asosiasaun futebót klube ETI Fumentu konfirma katak jogadór ho naran: Mau-soko husi
klube futeból ETI Fumentu hanesan jogadór ida ne’ebé iha fizíku di’ak,
dixiplina, iha abilidade no kompoténsia di’ak liu kompara ho jogadór sira
seluk.
Ho razaun haktemik iha leten Asosiasaun futeból
klube ETI Fumentu rekomenda ba
federasaun fureból Timor-Leste uza nia ho didi’ak tanba jogadór ne’e favoritu
ba avansadu ne’ebé kopera ho jogadór sira seluk ho di’ak tebetebes. Ida-ne’e
nia hatudu durante tuir kampiaun nasionál ne’ebé klube ETI Fumentu sai vensedor.
Rekomendasaun
ne’e ami hato’o ba federasaun atu tetu no deside tuir kritéria federasaun nian.
Obrigadu
barak S.EX.a nia atensaun no koperasaun.
Dili,
loron 12 fulan-juñu 2016.
Direktor ezekutivu Asosiasaun futeból klube ETI
Fumentu
Subtantivu alienavel no inalinavel
ResponderEliminar